Kad stādi iegādāti, un stādīšanas bedres sagatavotas, jāķeras klāt stādīšanai! Noteikti jāpievērš uzmanība potes vietai – vieta, kur uz potcelma uzpotēts šķirnes potzars. Ja stāds ir pirmā gada, tad parasti šī vieta ir notīta ar potēšanas lentu vai izolācijas lentu. Ja tā ir izolācijas lenta, tad pirms stādīšanas tā noteikti jānotin vai arī ar asu nazi vai žileti jāpārgriež. Pretējā gadījumā, ja lenta augot nenokritīs, rozīte pēc dažiem gadiem var “nožņaugties”. Stādot pirmā gada stādus pavasarī, jārēķinās, ka stādiņi vēl var nebūt ļoti nobrieduši, tādēļ šis darbs jāveic uzmanīgi un rūpīgi, lai nenolauztu vēl salīdzinoši vārgo jauno dzinumu. Ja stādīšanas vai transportēšanas gaitā, gadās aizlauzt dzinumu potes vietā, nevajag uztraukties – ja zariņš turas kaut pie miziņas – droši piespiežat to pie stumbra un nofiksējiet, pirms tam kārtīgi saīsinot dzinumu!  Ja stādīti tiek jau vecāki un nobrieduši stādi, lenta ap potes vietu var vairs nebūt, kā arī stādīšana ir vienkāršāka. Neatkarīgi cik vecs vai kupls stāds, to stādīšanas dziļums neatšķiras – potes vietai jābūt 7-8 cm zem augsnes līmeņa. Ja zeme ir viegla, tad stādīšanas dziļums var būt lielāks. Tas nepieciešams tādēļ, lai ziemas un agra pavasara laikā snaudošie pumpuri, kuri atrodas pie potes vietas būtu pasargāti no straujām temperatūras svārstībām un izsalšanas. 

Lai augi labi ieaugtos, tiem pirms stādīšanas  ir jābūt labi sadzirdītiem, kā arī pēc iestādīšanas, tie kārtīgi jāsalaista.